Par modeļu projektēšanu jeb BIM

Arhitektu un projektētāju darba atvieglošanai esam stikla margām attīstījuši BIM objektus gan Autodesk Revit, gan Archicad. Tie ir lejupielādējami pie produktiem: GPR1, GPR1F, GPR1Y un GPR3 stikla margu profils. Revit BIM objektu lietošanas pamācību video formā atradīsi šeit, Archicad BIM objektu lietošanas pamācība atrodas lejupielādējamā konteinerā pdf formātā. Šie ir parametriski BIM objekti, kurus var izmantot ar atbilstošas programmatūras margu rīku.

Zemāk esošajā rakstā ir precīzāk aprakstīta BIM būtība un iespējas.

Ko nozīmē jēdziens BIM?

Vispārīgi runājot, BIM ir divas nozīmes: (1) “Building Information Modelling” un (2) “Building Information Management” jeb attiecīgi (1) Būvniecības informācijas modelēšana un (2) Būvniecības informācijas vadīšana. Šodienas rakstā koncentrējamies uz (1) Būvniecības informācijas modelēšanu.

Kas ir BIM?

BIM apzīmē trīsdimensionālu modeli un informāciju, tātad: BIM = 3D ģeometrija + informācija (piem., informācija par materiāliem u. tml.).

Vārda BIM gadījumā uzsvars ir nešaubīgi uz “I” jeb informācijas. Ja atgriezties laikā par desmit gadiem, varētu teikt, ka BIM būvniecībā ir izmantots visu laiku, tikai citā formā. Ja būvobjektā bija jāuzstāda, piem., stikla margas vai dobs panelis, šīm stikla margām bija jāpievieno arī 2D zīmējums un datu lapa ar produktu raksturojošajiem rādītājiem. Tagad šī pati informācija ir vienkārši savietota ar 3D modeli un no šī modeļa var saņemt produkta specifisko informāciju, 2D zīmējumus utt.

Kāds labums no BIM ir būvniekam?

Būvnieks iegūst būtiski labāk pārdomātu projektu. Modeļa projektā ir par līdz 90 % mazāk kļūdu nekā 2D projektā. Tas nozīmē, ka būvlaukumā ir mazāk improvizācijas un t. s. uz ātru roku īstenotu risinājumu. Noslēgumā pasūtītājs saņem labāk pārdomātu celtni. No labi sastādīta BIM modeļa var ātri un ērti iegūt materiālu apjomus, sastādīt precīzākus laika grafikus un modelī balstītas budžeta sistēmas u. c.

Kāds labums no BIM ir materiāla ražotājam?

BIM modeli, tēlaini izsakoties, var iztēloties kā lego, kura klucīši ir balkona margas, logs, durvis, izlietne, virtuves galds un biroja krēsls jeb BIM objekti. Tiem atsevišķi var nebūt lielas vērtības. Savukārt kopumā, piem., kompleksā biroja ēkas modelī, šiem elementiem ir ievērojama nozīme gan arhitektam, projektētājam, būvniekam, gan arī pasūtītājam. Iepriekš minētie lego klucīši vienkārši palīdz sastādīt ēkas modeli, izmantojot tirgū esošos un piedāvātos risinājumus. Šāda pieeja palīdz ietaupīt visu pušu laiku. Arhitektam nav jāizdomā produkts, būvnieks ātri saņem precīzu pārskatu un apjomus. Pasūtītājs saņem labāk pārdomātu risinājumu un precīzāku īstenojuma modeli. Ieguvēji ir visi.

Kas ir BIM “lego klucītis” jeb BIM objekts?

Būtībā BIM objekts ir jebkura konkrēta produkta digitālais dvīnis. Ar produktu domāju, piem., durvis, logu, durvju rokturus, kāpņu margas, detaļas, stiprinājuma elementus, gaismekļus utt. Produkts, kuru vari doties apskatīt, piem., kāda uzņēmuma prezentācijas telpā, tagad ir Tavā priekšā digitālā formā, tas ir paredzēts izmantošanai arhitektam vai projektētājam, veidojot visas ēkas/celtnes koncepciju.

Lai iegūtu stabilitāti un efektivitāti ēkas kalpošanas laikā kopumā, ir svarīgi, lai ikviens materiāla ražotājs sāktu “runāt BIM valodā” un nodrošinātu savu produktu digitālos dvīņus, kurus projektētājs/arhitekts var izmantot celtnes/ēkas kompleksa risinājuma izveidei. Būtu neprofesionāli Igaunijā būvējamas biroja ēkas projektā izmantot ASV ražotāja margas vai logus tieši tādēļ, ka Igaunijas materiālu ražotāji neiet līdzi laikam. 

Ar kārtīgi uzbūvētu BIM modeli ar salīdzinoši nelielām pūlēm var iegūt adekvātus apjomus. Piem., cik daudz konkrēta izmēra margu, logu, durvju ir modelī. Maksimāls labums no BIM ir tad, ja visām pusēm ir atbilstošas spējas.

Kādas programmatūras izmanto BIM modeļa izveidei?

BIM modeļu izveidei pasaulē ir daudz programmatūru ar dažādām iespējām un cenas līmeņiem. Igaunijā un Skandināvijā vienas no izplatītākajām programmatūrām projektētāju un arhitektu vidū ir Autodesk Revit, Archicad un Tekla.

Autodek Revit ir diezgan universāla programmatūra un ļauj veidot gan konstrukcijas, gan arhitektoniskus risinājumus. Archicad ir uz arhitektu vērsta programmatūra, kas ļauj ātri un ērti izveidot ēkas arhitektonisko modeli un koncepciju. Tekla ir vairāk specializējusies konstrukcijās, piem., tērauda, betona un dzelzsbetona konstrukcijas un modeļi.

BIM objekti ideālā gadījumā varētu būt radīti abu programmatūru, gan Revit, gan Archicad, lietotājiem. Iemesls ir vienkāršs – vienā programmā radītas, piem., margas, durvis, logi, neatveras citā programmā. Revit veidoti margu rokturi neatveras Archicad un otrādi. Tas pats attiecas uz, piem., moduļu detaļām. Būtu ideāli, ja konstrukcijas BIM objekti būtu radīti gan Revit, gan Tekla programmatūrai.

Kas ir BIM katalogi un kādēļ tie ir nepieciešami?

BIM katalogi ir dažādu materiālu ražotāju, bieži konkrēta reģiona, tehniska bibliotēka projektētājam/arhitektam izmantošanai ikdienas darbā un darba plūsmas vienkāršošanai. Ideja slēpjas tajā, ka ikvienam materiālu ražotājam nav savā mājaslapā jāpublicē visa tehniskā informācija, BIM modeļi, bet tiek izmantota konkrēta vide, kurā uzturas arhitekts/projektētājs. Pārsvarā šīm vidēm ir kāds tiešais savienojums ar izmantojamo BIM programmatūru – piem., ProdLib digitālajam produktu katalogam ar Revit, Archicad un daudzām citām programmatūrām.

Lietotājam draudzīgi tas ir tādēļ, ka arhitektam/projektētājam nav jātērē stundām laika, meklējot un lejupielādējot informāciju un nepieciešamos modeļus ražotāja mājaslapā, bet viņš visam nepieciešamajam var piekļūt tieši no savas programmatūras.

Kur sākas un beidzas BIM?

Patiesībā BIM sākas ar Pasūtītāja vīziju kaut ko radīt un arī beidzas ar Pasūtītāju, kad šī vīzija ir kļuvusi par realitāti. Tā tas patiesībā ir bijis tūkstošiem gadu, kad vēstures dižgariem ir bijusi ideja kaut ko īstenot. Vienīgā starpība ir, ja sākumā projektus īstenoja 10 gadus vai dažkārt pat visu mūžu, mūsdienās veselas pilsētiņas uzbūvē dažu gadu laikā. Kā? Atbilde ir vienkārša. Viss ir kļuvis efektīvāks. Cilvēka roku vietā ir mašīnas ar vadītāju vai jau mašīnas bez apkalpes un droni, projektus vairs neveido uz papīra, bet tam izmanto dažādas 3D iespējas. Saziņa starp projekta pusēm ir kļuvusi efektīvāka. Vienkāršāk sakot, BIM beigu beigās nav nekas cits kā tā paša darba veikšana pārdomātāk un efektīvāk. Arī vēlme šo pašu BIM modeli izmantot vēlāk ēkas/celtnes pārvaldīšanā. Kādēļ vākt un meklēt informāciju par celtni nodzeltējušā papīrā projekta arhīvā, ja to visu var saglabāt USB zibatmiņā vai mākoņpakalpojumā, pieeja kuram vienmēr ir garantēta?

Autors: Kaur Tull, TULITEC OÜ