Kas tev būtu jāzina par stikla margām?

Šeit paskaidrosim būtiskas stikla margu veidošanas nianses, kas izriet no tehniskajām prasībām un mūsu pieredzes. Piemēram, bieži jautā, cik biezam jābūt stiklam, vai kāda tipa margas būtu prātīgi veidot. Nav vienotas atbildes, jo viss ir atkarīgs no konkrētā projekta, tomēr var sniegt dažus vispārējus padomus.

Prasības attiecībā uz garuma vienības slodzi

Margu gadījumā ir jāzina, ka Eiropā ir spēkā vispārējas prasības margu lietošanas slodzei. Lietošanas slodzi apzīmē ar vienību kN/m – tas nozīmē, cik kiloņūtonu horizontālas slodzes iedarbojas uz margas augšējās malas vienu tekošo metru.

Piemēram, ja balkona margas trīs metrus garu augšējo malu ar spēku 3 kN (jeb 300 kg) vienmērīgi stumjam uz ārpusi, uz šo margu iedarbojas lietošanas slodze 1 kN/m. Lietošanas slodzes ir klasificētas šādi:

• 0,5 kN/m – dzīvojamajās telpās esošas margas;
• 1 kN/m – sabiedriskās telpās esošas margas;
• 3 kN/m – telpu, kurās pulcējas cilvēki, margas, piem., stadiona tribīnes.

Stikla margu tipi

Stikla margas konstrukcijas ziņā iedalās šādi:

• stikla margas:
  • nostiprinātas ar apakšas profilu;
  • ar punktveida stiprinājumiem;
• stikla margas ar stabiem.

Stikla margu gadījumā stikls pats uzņem visu slodzi, tādēļ tam jābūt biezākam nekā margu ar ribām gadījumā.

Vispārējais noteikums ir tāds, ka stikla margām ar apakšas profilu dzīvojamajās telpās (0,5 kN/m) izmanto rūdītu-laminētu stiklu ar biezumu 6 + 6 mm, sabiedriskajās telpās (1 kN/m) 6 + 6 mm vai 8 + 8 mm, savukārt stadiona tribīnēs (3 kN/m) 10 + 10 mm vai 12 + 12 mm.

Dažkārt stikla margās izmanto arī 10 mm vai 12 mm monolītus rūdītus stiklus, bet krišanas draudu gadījumā to noteikti nedrīkstētu darīt. Stikla margām ar apakšas profilu piemērotu stikla biezumu atradīsi arī ar mūsu kalkulatora palīdzību.

Stikla margu ar punktveida stiprinājumiem gadījumā ir sarežģītāk ieteikt piemērotu stikla biezumu, jo šeit papildus lietošanas slodzei ir vēl citi faktori, kas jāņem vērā – piemēram, cik liels ir punktu horizontālais un vertikālais atstatums.

Papildus punktveida stiprinājumu gadījumā ir jārēķinās, ka stiklā esošās stiprinājuma atveres stiklu padara vājāku, jo ap atverēm atrodas spriedzes koncentrētāji.

Tomēr vispārīgi var teikt, ka dzīvojamajās telpās (0,5 kN/m) varētu izmantot rūdītu-laminētu stiklu ar biezumu 8 + 8 mm un sabiedriskās telpās (1 kN/m) 10 + 10 mm. Telpās, kurās pulcējas cilvēki (3 kN/m), nav iespējams izmantot punktveida stiprinājumu stiprināšanas veidus ar saprātīgu stikla biezumu.

Piemēroti punktveida stiprinājumi stikla margām

Papildus stikla biezumam ir jāņem vērā, ka stikla margām ir piemēroti punktveida stiprinājumi ar diametru 45-60 mm. Ja izmanto mazākus punktveida stiprinājumus, ap stikla atverēm veidojas pārāk liels vietas spriegums, kas var saplēst stiklu.

Horizontālajam atstatumam starp katru punktveida stiprinājuma pāri būtu jābūt vismaz 0,5 metriem, jeb uz vienu metru jāizmanto vismaz četri punktveida stiprinājumi. Vertikālajam atstatumam starp augšējo un apakšējo punktveida stiprinājuma rindu būtu jābūt vismaz 120 mm no centra līdz centram, bet, jo lielāks ir vertikālais atstatums, jo labāk margas iztur slodzi. Punktveida stiprinājuma atveres malas attālumam no stikla malas jābūt vismaz dubultam stikla biezumam, no stikla stūra – seškārtīgam stikla biezumam.

Slodze stikla margu ar stabiem gadījumā

Stikla margu ar stabiem gadījumā slodzi, kas iedarbojas uz margām, uzņem stabi un pie tiem pievienotais margu rokturis. Plaši izplatīts stabu un margu rokturu materiāls ir nerūsējoša tērauda 42,4 × 2 mm apaļcaurule un 40 × 40 × 2 mm četrkanšu caurule, ar kuru var izveidot stikla margu ar slodzes izturību līdz 1 kN/m, ja stabu savstarpējais attālums ir, maksimums, viens metrs.

Starp stabiem stiklus parasti nostiprina ar stikla stiprināšanas skavām, tādēļ stiklos nav jāveido nostiprināšanas atveres. Krišanas draudu gadījumā noteikti jāizmanto laminēts stikls ar biezumu 4 + 4 mm, 5 + 5 mm vai 6 + 6 mm, atkarībā no projekta prasībām.

Stiklu noslīdēšanas draudi

Stiprinot ar stikla stiprināšanas skavām, jāņem vērā, ka zināmos apstākļos stikli ar laiku var sākt slīdēt uz leju. To var izraisīt, piemēram, stikla vibrācija vēja ietekmē, lielas temperatūras svārstības vai plāna eļļas kārtiņa, kas pēc apstrādes ir palikusi uz stikla virsmas.

Lai novērstu stiklu slīdēšanas draudus, iesakām izmantot stikla stiprināšanas skavu drošības plāksnes – daļai skavu tās var pasūtīt papildus, daļai drošības plāksnes ir komplektā.

Otra iespēja ir izmantot stikla stiprināšanas skavām pievienotās drošības tapas, kurām gan iepriekš nepieciešams stiklos frēzēt atveres.

Stikla margām izvirzītās prasības dažādās valstīs var atšķirties

Ir svarīgi atzīmēt, ka dažādās valstīs stikla margām var būt izvirzītas atšķirīgas prasības. Piemēram, dažās valstīs pieprasa, lai stikla izliekums slodzes gadījumā nepārsniegtu konkrētu vērtību.

Šeit norādītie ieteikumi nebalstās valstu īpašajās prasībās, bet standartā EN1991-1-1:2000 “Eirokodekss 1: Būvkonstrukciju slodzes” un mūsu pieredzē.